Rupja  valoda ir smags grēks!

Dievs mums ir devis ļoti vērtīgu dāvanu - spēju runāt. Tomēr ir jāpārdo­mā, kādi vārdi nāk pār mūsu lūpām. Svētā Baz­nīca aicina savus bērnus pievērst uzmanību saviem vārdiem un īpaši brīdina par rupju valodu, kas ir grēks. Kristietim ir jāpie­mīt vērīgai un bijīgai attieksmei pret vārdu.

Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, vārds ir gan zo­bens, gan sēkla, gan arī Die­va vārds. "No jūsu mutes lai nenāk nekāda samaitāta ru­na, bet tikai tas, kas ir derīgs..." (Ef.4,29), "Atmetiet... neķīt­ras runas, kas nāk no jūsu mutes" (Kol.3.8), "Bet netik­lība, visāda nešķīstība... lai jūsu vidū netiek pat piemi­nēta" (Ef. 5,3) - tā māca svē­tais apustulis Pāvils.

Rupja valoda ir smags grēks, jo ikviens rupjš, ne­ķītrs vārds ir izaicinājums Di­evam un Kunga zaimošana. Tāpēc ikvienam, kas lieto "biezus" vārdus, jāzina, ka tie nepaliks bez sekām.

Šis nelādzīgais ieradums ir cilvēka garīgā un tikumi­skā pagrimuma pazīme. Jau no sendienām ticīgā tauta rupjus cilvēkus sauku­si par Dieva zaimotājiem. Rupja cilvēka liktenis ir neapskaužams, un Baznīca brīdina, ka "...rupjību runā­tāji ... Dieva valstību neieman­tos" (l.Kor. 6,10) "...pēc saviem vārdiem tu tiksi at­taisnots un pēc saviem vār­diem tu tiksi notiesāts" (Mt. 12,37) - saka mūsu Kungs Jēzus Kristus. Pastāv diev­bijīgs ticējums, ka mūsu Vissvētā Valdniece Dievadzemdētāja un Mūžamjaunava Marija lūdz Savu Dēlu par visbriesmīgākajiem grē­ciniekiem. Viņa nelūdz vie­nīgi par Dieva zaimotājiem...

Medicīniskajā praksē ir pazīstama sekojoša parādī­ba: paralizēts cilvēks, ku­ram pilnībā zudušas runas spējas, un kurš nespēj pa­teikt ne "jā", ne "nē", tomēr pilnīgi brīvi izrunā rupjus vārdus veseliem teikumiem. Šī parādība ir neparasta, tomēr sastopama.

Šī dīvainā parādība par daudz ko liecina. Iznāk, ka rupja valoda "rit" caur pil­nīgi citām nervu ķēdītēm nekā pārējā runa. Tas vēl­reiz parāda to, ka rupja lamāšanās ir skaidri redz­ama ļaunuma izpausme cil­vēkā, un visiem, kas runā rupjības, jāpatur prātā, ka viņi brīvprātīgi kalpo sāta­nam. Turklāt, nav nekādas atšķirības, vai cilvēks šos nekrietnos vārdus izrunā, jeb tikai tur tos savās domās.

Rupjš cilvēks ne tikai no­dod savu dvēseli dēmonu varā, bet ietekmē gan ap­kārtējo cilvēku dvēseles stā­vokli, gan arī viņu veselību. Rupjības dēvē arī par infernālo leksiku, savukārt,"inferna" latīņu valodā nozīmē "elle".

Tad nu atmetīsim dēmo­nisko un pieņemsim die­višķo, un neaizmirsīsim, ka vārds ir Dieva dāvana cil­vēkam, tāpēc neaptraipī­sim savas lūpas ar neķīt­riem un nekrietniem vār­diem, jo mums par tiem būs jādod visstingrākā at­bilde Kunga priekšā.

Priesteris Valentīns Vasiļjevs
Tulkojusi  Rafaīla Agita Strādiņa

"Vai gribi zināt, cik liels ļaunums ir neķītras un ap­kaunojošas runas? Labāk, lai no mutes izplūst pu­vekļi, nekā rupja valoda. Nekas tā nesadusmo Viņu, Vissvētāko un Visšķīstāko, kā nekrietnas runas; nekas cilvēkus nepadara tik ne­kaunīgus un bezkaunīgus, kā tas, ka viņi runā un klausās šādus vārdus; ne­kas tā nebojā sirdsšķīstības nervus, kā negantā liesma, ko iededz šie vārdi. Dievs tavās lūpās ielicis smaržu, bet tu tajās liec vārdus, kas ir smirdošāki par jebkuru līķi, tu nokauj savu dvēseli un padari to nejutīgu".

Svētītājs Jānis Zeltamute