Dotajā imperatores Aleksandras Fjodorovnas grāmatā ir sakopoti izvilkumi no rakstiem, kas viņu iedvesmojuši. Tos valdniece ir pierakstījusi dienasgrāmatā 1899. g. septembrī, 5 gadus pēc kāzām, kad viņai jau bija trīs meitas. Tolaik ar īpašām izjūtām viņa pārlasīja Dž. R. Millera grāmatu „Dieva noliktā kārtība vai ideāla ģimenes dzīve.” Citāti skaidri parāda, kas bija tuvs viņas sirdij, kas viņu ikdienā mocīja un uztrauca. Interesanti ir vērst uzmanību uz ar pašas imperatores roku izdarītajiem pasvītrojumiem tekstā.

Par laulību un ģimenes dzīvi

Laulības jēga ir radīt prieku. Ar to tiek domāts, ka laulības dzīve ir pati laimīgākā, pilnīgākā, tīrākā un bagātākā dzīve. Tāds ir Dieva plāns par pilnību.
Dievišķais nodoms ir tāds, lai laulība nes laimi, lai tā vīra un sievas dzīvi dara pilnīgāku, lai neviens nav zaudētājs, bet abi kļūst par ieguvējiem. Tomēr, ja laulība nekļūst par laimi un nedara dzīvi bagātāku un pilnvērtīgāku, vaina nav pašās laulības saitēs, bet gan cilvēkos, kas ar tām saistīti.

∞ ∞ ∞

Laulība - tā ir Dievišķs sakraments. Tā bija Dieva nodoma daļa, kad viņš radīja cilvēku. Ar laulību cilvēkus savieno pašas ciešākās un svētākās saites uz zemes.

∞ ∞ ∞

Pēc laulības noslēgšanas pirmais un galvenais ir pienākums vīram pret sievu un attiecīgi sievai pret vīru. Viņiem diviem ir jādzīvo vienam priekš otra, atdodot dzīvību vienam par otru. Iepriekš katrs bija nepilnīgs. Laulība ir divu pusīšu savienošana vienā veselā. Divas dzīves tiek saistītas kopā tik ciešā savienībā, tās vairs nav divas dzīves, bet gan viena. Katrs līdz savas dzīves galam nes svētu pienākumu rūpēties par otra laimi un augstāko labumu.

∞ ∞ ∞

Pirmā mācībstunda, kura jāapgūst un jāizpilda ir pacietība. Ģimenes dzīves sākumā atklājas gan rakstura un paražu labās puses, gan nepilnības un ieradumu, gaumes, temperamenta īpatnības, par kurām otrā pusīte pat nav nojautusi. Dažkārt liekas, ka nav iespējams pieslīpēties vienam pie otra, ka būs mūžīgi un bezcerīgi konflikti, bet pacietība un mīlestība pārvar visu, un divas dzīves saplūst vienā - cēlākā, stiprākā, pilnīgākā, bagātākā, un šī dzīve turpinās mierā un saskaņā.

∞ ∞ ∞

Nesavtīga mīlestība ģimenē ir pienākums. Veltot sevi otram, katram ir jāaizmirst savs „es”, katram vajag vainot sevi, nevis otru, kad kaut kas neiet kā vajag. Ir vajadzīga izturība un pacietība, nepacietība tikai visu sabojās. Arī vārds var aizkavēt dvēseļu saplūšanu uz mēnešiem. Vēlēšanās darīt laulību laimīgu un pārvarēt visu, kas tai traucē, vajag būt abām pusēm. Pašai stiprākajai mīlestībai visvairāk nepieciešama tās stiprināšana katru dienu. Visnepiedodamākā ir rupjība tieši mājās un attiecībās ar tiem, kurus mīlam.

∞ ∞ ∞

Vēl viens ģimenes laimes noslēpums ir uzmanība vienam pret otru. Vīram un sievai vajag visu laiku izrādīt pašu maigāko uzmanību un mīlestību vienam pret otru. Dzīves laime sastāv no atsevišķām minūtēm, no maziem ātri gaistošiem labsajūtas mirkļiem - no skūpsta, smaida, labestīga skata, sirsnīgas atzinības un daudzu mazu, bet labu domu un patiesu jūtu. Mīlestībai arī vajadzīga sava dienišķā maize.

∞ ∞ ∞

 Vēl kāds ģimenes dzīves svarīgs elements ir interešu kopība. Pat paša izcilākā no vīriem gigantiskajam intelektam nedrīkst likties pārāk sīks nekas no sievas rūpēm. No otras puses, katra gudra un uzticīga sieva labprāt interesēsies par vīra darbiem, viņa vēlēsies uzzināt par katru jauno projektu, plāniem, grūtībām un šaubām. Viņa vēlēsies uzzināt, kurš no projektiem būs veiksmīgs, kurš nē, un gribēs būt lietas kursā par visām viņa ikdienas darīšanām. Lai abas sirdis dalās gan priekos, gan ciešanās. Lai viņi dala uz pusēm rūpju nastu. Lai viss dzīvē viņiem būtu kopīgs. Viņiem vajag kopā iet uz baznīcu, lūgties blakus, kopā nolikt pie Dieva kājām rūpju nastu par saviem bērniem un visu, kas viņiem ir dārgs. Kādēļ lai viņi nevarētu viens otram stāstīt par saviem kārdinājumiem, slepenākajām vēlmēm un nepalīdzētu otram ar līdzjūtību un atbalsta vārdiem. Tādējādi viņi tad arī dzīvos vienu nevis divas dzīves. Katram savos plānos un cerībās obligāti vajag padomāt par otru. Vienam no otra nevajag būt nekādiem noslēpumiem. Viņu draugiem ir jābūt kopējiem. Šādi divas dzīves saplūdīs vienā un viņi dalīs gan domas, gan vēlēšanās, gan jūtas, gan prieku, gan bēdas, gan labsajūtu, gan arī otra sāpes.

∞ ∞ ∞

Baidieties pat no mazākās nesaprašanās vai attālināšanās sākuma. Tai vietā, lai savaldītos, tiek izteikts muļķīgs, neuzmanīgs vārds - un, lūk, divu siržu starpā, kuras līdz šim bija viens vesels, parādās maza plaisiņa, tā plešas un plešas līdz tam laikam, līdz viņi atrodas uz visiem laikiem atrauti viens no otra.
Jūs steigā kaut ko pateicāt? Nekavējoties lūdziet piedošanu! Jums radušās nesaprašanās? Vienalga, kurš pie tā vainīgs, neļaujiet tām ne uz stundu atrasties starp jums. Atturieties no strīdiem. Neaizejiet gulēt ar sirdī slēptām dusmām. Ģimenes dzīvē nav vietas lepnībai. Nekad nevajag lolot savu apvainoto lepnumu un smalki sarēķināt, kuram tad īsti būtu jālūdz piedošana. Patiesi mīlošie ar šādiem apšaubāmiem paņēmieniem nenodarbojas, viņi vienmēr ir gatavi gan piekāpties, gan atvainoties.

∞ ∞ ∞

Bez Dieva svētības, bez viņa svētītas laulības visi draugu labie vēlējumi būs tukša skaņa. Bez viņa svētības katru dienu pat pati maigākā un patiesākā mīlestība nespēj dot visu, kas vajadzīgs alkstošajai sirdij. Bez Debess svētības viss skaistums, prieks un ģimenes dzīves vērtības var tikt sagrautas jebkurā mirklī.

∞ ∞ ∞

Ja cienīsi savu laulāto draugu, tad arī pats tiksi paaugstināts, ja nē, tad pats tiksi noniecināts.

∞ ∞ ∞

Savos plānos un darbos vajag uzticēties un pārrunāt tos ar sievu. Iespējams, ka viņa nav tik kompetenta darījumos kā vīrs, bet var būt, varēs ieteikt daudz ko vērtīgu, tādēļ, ka sievietes intuīcija bieži strādā ātrāk, nekā vīriešu loģika. Taču, pat ja sieva nevar palīdzēt vīram darbos, mīlestība pret vīru liek tai iedziļināties viņa rūpēs. Un viņa ir laimīga, kad vīrs tai prasa padomu un tā viņi vēl vairāk satuvinās.
Ja diena bijusi veiksmīga, viņa kopā ar vīru dalīsies viņa priekos, ja neveiksmīga, viņa kā uzticīga sieva, palīdzēs viņam pārdzīvot nepatikšanas un uzmundrinās vīru.

∞ ∞ ∞

Uzticamai sievai nav jābūt ne dzejnieka sapnim, ne skaistai gleznai, ne arī efemerai būtnei, kam bail pieskarties, bet viņai jābūt veselīgai, stiprai, praktiskai, strādīgai sievietei, kura spējīga izpildīt pienākumus ģimenē un kam piemīt tas skaistums, kuru dvēselei piešķir augsts un cēls mērķis.

∞ ∞ ∞

Pirmā prasība pret sievu ir uzticība pašā plašākajā nozīmē. Viņas vīra sirdij vajag viņai uzticēties bez šaubīšanās. Absolūta uzticēšanās ir patiesas mīlestības pamats. Šaubu ēna sagrauj ģimenes dzīves harmoniju. Uzticama sieva ar savu raksturu un izturēšanos pierāda, ka viņa ir vīra uzticēšanās cienīga, viņš ir pārliecināts par viņas mīlestību, viņš zina, ka viņas sirds nemainīgi pieder viņam. Viņš zina, ka sieva patiesi atbalstīs viņa intereses. Ļoti svarīgi, lai vīrs var savai uzticamajai sievai uzticēt visu mājas vadību, zinot, ka viss būs kārtībā. Sievu izšķērdība un ekstravagance ir sagrāvuši daudzu laulību laimi!

∞ ∞ ∞

Dažas sievas domā tikai par romantiskajiem ideāliem, atstāj novārtā savus ikdienas pienākumus un ar to nekādi nesekmē savu ģimenes laimi. Bieži notiek tā, ka aiziet bojā pati lielā mīlestība un tam pamatā ir nekārtība, nolaidība un slikta mājsaimniecības vadīšana.

∞ ∞ ∞

Ja vīrieša spēks ir zināšanas, tad sievietes spēks ir maigums. Debesis vienmēr svētīs sievietes, kas dzīvo, lai darītu labu, māju. Uzticama sieva izrāda vīram pilnīgu uzticēšanos. Viņa no vīra neko neslēpj. Viņa neuzklausīs citu slavas dziesmas, ja tās nevarēs pārstāstīt vīram. Viņa dalās ar vīru ar savām jūtām, cerībām, vēlmēm, ar katru prieku vai sarūgtinājumu. Kad viņa jūtas vīlusies vai apvainota, viņai varētu būt kārdinājums atrast līdzjūtību, izstāstot par saviem pārdzīvojumiem tuviem draugiem. Nekas nevarētu būt iznīcinošāks gan viņas pašas interesēm, gan arī miera un laimes atjaunošanai viņas mājās. Rūgtumi, par kuriem žēlojas paziņām, kļūst par nedzīstošām brūcēm. Gudra sieva ne ar vienu nedalīsies ar savām slepenajām nelaimēm, vienīgi ar savu valdnieku, jo tikai viņš ar pacietību un mīlestību var nogludināt visas nesaskaņas un nesaprašanās.
Mīlestība sievietē atver daudz ko tādu, kas nav redzams svešām acīm. Uz tās nepilnībām viņa uzmetīs plīvuru un pārveidos pat pašus parastākos tās vaibstus.

∞ ∞ ∞

Ir liela māksla dzīvot kopā un maigi mīlēt vienam otru. Tam jāsākas jau ar vecākiem. Katra māja ir līdzīga tās veidotājiem. Smalkjūtīga daba dara savu namu izjustu, bet rupjš cilvēks arī savu māju darīs rupju.

∞ ∞ ∞

Nevar būt dziļa un patiesa mīlestība tur, kur valda egoisms. Pilnvērtīga mīlestība ir pilnīga pašatteikšanās.

∞ ∞ ∞

Vecākiem ir jābūt tādiem, kādus viņi vēlas redzēt savus bērnus - ne vārdos, bet darbos. Viņiem bērni jāaudzina ar savas dzīves paraugu.

∞ ∞ ∞

Mēs zinām, ka tad, kad Viņš mums atsaka mūsu lūgumu, tad tas būtu bijis mums par ļaunu. Kad Viņš ved mūs ne pa to ceļu, kuru esam iecerējuši mēs, taisnība ir Viņam. Kad viņš mūs soda vai māca, tad dara to ar mīlestību. Mēs zinām, ka Viņš visu dara mūsu augstākā labuma dēļ.

∞ ∞ ∞

Dvēsele savu stāstu raksta uz ķermeņa.

∞ ∞ ∞

Kamēr vecāki ir dzīvi, bērns vienmēr paliks tiem bērns un viņam vajag atbildēt vecākiem ar mīlestību un cieņu. Bērna mīlestība pret vecākiem izpaužas pilnīgā uzticībā viņiem. Īstai mātei svarīgs ir viss, par ko interesējas viņas bērns. Viņa tik pat labprāt klausās par viņa piedzīvojumiem, priekiem, vilšanos, panākumiem, plāniem un fantāzijām, kā citi cilvēki klausās kādu romantisku vēstījumu.

∞ ∞ ∞

Bērniem ir jāmācās pašatteikšanos. Viņi nevar dabūt visu, ko tiem gribētos. Viņiem jāmācās atteikties no savas vēlēšanās citu cilvēku dēļ. Viņiem arī jāmācās būt rūpīgiem pret citiem. Bezrūpīgs cilvēks vienmēr dara ļaunumu un sāpes, ne apzināti, bet savas nolaidības dēļ. Lai izrādītu rūpes, nemaz nevajag daudz - kādu atzinības vārdu, kad citam ir nepatikšanas, mazliet mīļuma, kad otrs izskatās noskumis, laikā palīdzēt tam, kas noguris. Bērniem jāmācās būt derīgiem vecākiem un citiem. Viņi to var izdarīt, ja neprasīs sev lieku uzmanību, neradīs citiem liekas rūpes un uztraukumus par sevi. Kad viņi ir mazliet paaugušies, bērniem ir jāsāk mācīties paļauties pašiem uz sevi, mācīties iztikt bez citu palīdzības, lai viņi kļūtu stipri un neatkarīgi.

∞ ∞ ∞

Cēla dzīve, stiprs, godīgs, nopietns, Dievam tīkams raksturs ir labākā alga vecākiem par pašaizliedzīgas mīlestības pilniem grūtiem gadiem. Lai bērni dzīvo tā, lai vecāki vecumā varētu ar tiem lepoties. Lai bērni piepilda ar maigumu viņu norieta gadus.

∞ ∞ ∞

Katram jaunietim dzīve ir īpaši grūta. Kas viņš ienāk dzīve, viņam ir vajadzīga visu viņu mīlošo atbalsts. Viņam vajadzīgas lūgšanas un visu draugu palīdzība. Tamdēļ, ka iztrūcis mīlošo atbalsts, daudzi jauni cilvēki zaudē dzīves cīņās, bet tiem, kas uzvarējuši, bieži par šo uzvaru jāpateicas uzticamajām sirdīm, kuras cīņu stundās ir iedvesmojušas viņos cerību un vīrišķību. Šajā pasaulē ir neiespējami iepazīt īstas draudzības patieso vērtību.

∞ ∞ ∞

Katra brīnišķā doma, kas ienāk bērnam prātā, vēlāk stiprina un padara labāku viņa raksturu. Mūsu ķermeņi, pretēji mūsu vēlmēm, noveco, bet kādēļ lai mūsu dvēseles nevarētu vienmēr palikt jaunas? Apspiest bērna prieku un likt bērniem būt drūmiem un svarīgiem ir noziegums. Ļoti drīz uz viņu pleciem gulsies problēmas. Ļoti drīz dzīve viņiem atnesīs gan uztraukumus, gan rūpes, gan grūtības un atbildības smagumu. Tādēļ, lai viņi iespējami ilgāk paliek jauni un bezrūpīgi. Viņu bērnību iespēju robežās vajag piepildīt ar prieku, gaismu un jautrām spēlēm. Vecākiem nevajag kaunēties no tā, ka viņi rotaļājas un blēņojas kopā ar bērniem. Varbūt tieši tad viņi ir tuvāki Dievam, nekā tad, kad izpilda, pēc viņu domām, pašu svarīgāko darbu.

∞ ∞ ∞

Lūk, tā rit patiesas mājas dzīve, dažkārt spožā saules gaismā, dažkārt krēslā. Taču gan gaismā, gan tumsā tā vienmēr māca mūs griezties pie Debesīm kā pie Lielajām Mājām, kurās īstenojas visi mūsu sapņi un cerības, kur atkal savienojas uz zemes sarautās saites. Visā, kas mums pieder un ko mēs darām, mums ir nepieciešama Dieva svētība. Neviens cits kā tikai Dievs mūs neatbalstīs lielu bēdu laikā.

Mūsu mīlestība vienam pret otru var būt dziļa uz patiesa saulainās dienās, bet tā nekad nav tik stipra, kā ciešanu un bēdu dienās, kad atveras visas tās līdz šim slēptās bagātības.

 

 

Вверх

© 2009 - 2017 BIBLOS