Arhimandrīts Andrejs (Konanoss)

 

DEBESU GOBELĒNA MEZGLI

 

 

Gobelēna fragments. Mākslinieks: Sause Zavaglia

 

 

Viens svētais par šo dzīvi teicis kaut ko brīnišķīgu.

 

Iedomājies, ka tava dzīve ir kā gobelēns. Vai esi kādreiz redzējis gobelēnu no kreisās puses? Mana māte tos auda, un no otras puses viss gobelēns bija mezglos, diegos; attēls no kreisās puses bija neglīts, nepievilcīgs un nesaprotams. Tur viss bija sajaukts, bet no priekšas ļoti skaists, tur var redzēt gan ainavas, gan figūras – visu, ko cilvēks auž.


Un tā, šis svētais saka, ka Dievs auž mūsu dzīvei brīnišķīgu rakstu, lielisku gobelēnu. Viņš to tur Savā priekšā, bet mēs tagad uz zemes redzam tikai kreiso pusi – ka tur viss ir haosā, redzam tikai mezglus un diegus.


Tu jautā:


– Bet kas tas ir, ko Tu ar mani dari?


Un Dievs tev saka:


– Es to tev gatavoju!


– Man? Bet kas tas ir, Kungs? Es redzu tikai mezglus, visādi diegi karājas, krāsas bez jebkādas saistības savā starpā! Ko Tu man gatavo, Kungs? Kāpēc Tu dzīvi padari tādu? Kāpēc Tu to esi izdarījis? Kāpēc es esmu piedzimis un dzīvoju tā? Kāpēc man vajadzēja piedzimt? (Lai gan tas ir cits jautājums, kāpēc man vajadzēja piedzimt. Jebkurā gadījumā, es esmu piedzimis.) Kā dēļ Tu manā dzīvē visu tā esi izdarījis, un tagad es piedzīvoju sāpes?


Bet Dievs smaida, jo redz gobelēnu no labās puses, un saka:


– Mans bērns, ko tādu es tev gatavoju?


Bet tu saki Dievam:


– Nu ko Tu smaidi?! Ko? Spēlējies ar manām sāpēm? Es raudu, bet Tu smejies?


Un Viņš tev atbild:


– Es nesmejos, Es smaidu. Es neņirgājos par tevi un nenicinu tevi, bet nevaru dalīties tavā vilšanās un skumju garā, jo Es zinu, ko tev gatavoju. Es gatavoju tev kaut ko brīnišķīgu, bet nevaru to tagad parādīt tev tur, kur tu atrodies, uz zemes. Tas ir dzīves labajā pusē, otrā krastā.


Kad piedzīvo sāpes un nes krustu, tu ar to glābies, ar to iesvēties


Tas ir otrs krasts, tā ir neredzama pāreja, kuru tu kādā brīdī veiksi. Aiziesi no šīs dzīves, bet pēc tam – hop! – un Dievs pagriezīsies un teiks tev:


– Paskaties! Liec mierā tos diegus un mezglus, un paskaties no labās puses, kuru Es tev sagatavoju!


Un tu ieraudzīsi kaut ko lielisku un sacīsi:


– Kungs! Bet kas tas ir?


– Tas ir tieši tas, par ko tu biji sašutis. Tas, par ko tu tagad sajūsminies un kas tev tik ļoti patīk – tas ir tas pats mezgls no otras puses, kuru tu redzēji, kad biji uz zemes. Tas ir tas mezgls, kad tava dvēsele bija savilkta mezglā no sāpēm un nospiestības, bet tieši tur no labās puses bija pati lieliskākā, pati gaišākā, pati smalkākā vieta, šedevrs. Taču tev vajadzēja pārdzīvot sāpes. Es toreiz redzēju tevi raudošu, bet nevarēju neko izdarīt, jo operāciju vajadzēja pabeigt.


– Jā, tas bija tad, kad... Es sapratu, kad bija šis mezgls! Tas bija tad, kad es gāju uz slimnīcu, uz ķīmijterapiju, un atgriezos nospiests, jutos slikti, man reiba galva un negribējās ēst, es nesapratu, kur atrodos, un juku prātā. Jā!

 
– Jā, šis mezgls – saka Dievs – ir tad, kad tu juti sāpes, kad gāji ķīmijterapiju, tajās pašās dienās, kad Es gatavoju tev kaut ko labu.  Un zini, ka Es nespēlējos ar tevi. Tie esat jūs, kuri spēlējāties ar Mani, metāt kauliņus par Manu apģērbu, par  Mana Dēla drēbēm pie Krusta, kurš tās paņems sev. Bet Es nespēlējos ar jums, Es pret jums attiecos nopietni, tikpat nopietni, kā attiecos pret Savu Dēlu un atstāju Viņu, lai Viņš tiktu Krustā sists un piedzīvotu sāpes, jo tā bija Mana mīlestība. Tā vajadzēja glābties pasaulei, tā Es to vēlējos – aiz lielas mīlestības – atnākt un nomirt par jums! Un tagad zinu, ka tas ir vienīgais ceļš, kurš glābs arī tevi – sāpes un krusts.

 

Kad piedzīvo sāpes un nes krustu, ar to tu glābsies, ar to iesvētīsies, ar to nopelnīsi paradīzi...


2017.gada 10.jūlijā
www.pravoslavie.ru

 

© 2009 - 2017 BIBLOS