Mesohejas un Lavreotihijas metropolīts Nikolajs (Grieķija)

Ziemassvētkos mēs aizmirstam Dievu



Svētki kļuvuši par provokāciju, nonivelējušies līdz komercijai


Parasti Kristus Piedzimšanas svētki – tā ir īpaša diena gadā, kad mēs aizmirstam Dievu. Vai, labāk sakot, mēs Ziemassvētkus pārdzīvojam komerciāli: izgaismotas pilsētu ielas, rotājumu iluzorā gaisma, mākslīgās eglītes, cienasti, apmainīšanās ar Ziemassvētku dāvanām, priekšnojauta par izejamajām dienām, trīspadsmito algu…  Ziemassvētki beidzas. Ar piepildītu vēderu un iztukšotu sirdi. Kristus nav nekur. Tam visam gandrīz nav nekādas saistības ar patiesību un smagi pieviļ: svētki kļuvuši par provokāciju, nonivelējušies līdz komercijai. Un droši vien var atrast attaisnojumu dažiem no tiem, kuri, mēģinot nopelnīt savu dienišķo maizi, ekspluatē Ziemassvētkus, taču šī viņu vajadzība iznīcina svētku brīnumaino jēgu un dziļumu.


Apmāns ar "komerciālajiem" Ziemassvētkiem – tas ir pirmais apmāns.  Bet ir arī otrais, un tas ir daudz  viltīgāks. Tas ir apmāns ar "sociālajiem" Ziemassvētkiem: mēs uztveram Kristus Piedzimšanas svētkus kā "mīlestības, ģimenes svētkus". Svētkus, kad mēs visi satiekamies un ziedojam naudu sociāliem projektiem vai savācam un iedodam kādam trūcīgajam paku ar rīsiem, makaroniem, kartupeļiem, eļļas pudeli un ceptu cāli. Tie visi ir labie darbi, tāpēc Baznīca tos atbalsta, un mums tie ir jādara, bet labie darbi Ziemassvētku laikā nav pielīdzināmi pašiem Ziemassvētkiem. Mēs varam pasniegt nelielu žēlastības dāvanu, kaut ko nopirkt labdarības tirdziņā, iespējams, arī aiziet un palīdzēt izdalīt dāvanas trūcīgajām ģimenēm eparhijā, taču tā arī nepiedzīvot savā dzīvē Kristus Piedzimšanu.


Tādā gadījumā – kas tad ir Kristus Piedzimšanas svētki? Kā tos sagaidīt? Varbūt mums jāizdara kaut kas liels, būtisks šajā gadā, kas kādam no mums dos pēdējo tādu izdevību? Kur ir Ziemassvētku jēga?

Labie darbi Ziemassvētku laikā nav pielīdzināmi pašiem Kristus Piedzimšanas svētkiem


Kad mēs sakām "Ziemassvētki", tad mūsu prātā šis vārds, kā likums, saistās ar visu iespējamo labumu pārbagātību, dāvanu apmaiņu, greznojumiem, visbeidzot – ar ceļojumiem…  Šie priekšstati tikai uzsver noformējušos maldus. Bet, no otras puses, tie dod mums iespēju kaut nedaudz mainīties. Pamēģināsim – kaut vai šajā gadā – nomainīt pārbagātību ar vienkāršību un tajā ar prieku izdzīvot gaidāmos Ziemassvētkus. Ne jau trūkumā, kā Kristus, bet bez izšķērdības. Lai mūsu galds ir tik pilns, ka var apmierināt mūsu vajadzības, bet nelūst no ēdienu smaguma. Tā vietā, lai mēs, paēdušie, izdalītu dāvanas paēdušajiem, pamēģināsim atmodināt savās dvēselēs žēlsirdību un aizliegt sev kaut ko tuvākā labā. Ja mums nav naudas, veltīsim mazliet sava laika cietējam, mazliet pacietības vientuļam cilvēkam ar smagu raksturu, papūlēsimies tā labā, kurš cieš trūkumu, aiziesim uz slimnīcu.  Un tā būs mūsu labākā dāvana Kristum. Tā vietā, lai izgreznotu visu sev visapkārt, izgreznosim savas dvēseles.  Tā taču ir īsta nelaime, ja mūsu māja ir pilna ar zvaniņiem, eglītēm un pārsliņām, bet mūsu sirdi klāj zirnekļu tīkli. Un cik brīnišķīgi, ja sirds ir izgreznota, bet māja ir gan rotāta, taču vienkārša!


Tālu ceļojumu vietā veiksim vienu – kopā ar austrumu gudrajiem: Iesim uz Betlēmi un raudzīsim, kas tur noticis, ko mums pavēstījis Kungs. Lai saprastu, kas ir Betlēme, mums būs vajadzīgs nedaudz klusuma. Vai tas ir notikums, kas reiz noticis vienā no palestīniešu ciemiem? Vai arī tas ir stāvoklis, kuru arī es esmu spējīgs sajust, tapdams pazemībā līdzīgs gudrajiem vīriem? Mazliet pietuvoties izpratnei par to, kas ir Ziemassvētki? Par ko tie mums stāsta? Kā dzimst mūsu glābšanās alas vienkāršībā un autiņu pazemībā?  Kā Dievs izlej Savu mīlestību un ietērpjas cilvēka dabā? Kā Dievs nonāk un dāvā mums vislielāko iespēju tapt līdzīgiem Viņam?


Ziemassvētku gavēnis – tas ir svētīts laiks, kurš atkal paveras mūsu priekšā. Paveras kā unikāla iespēja mums katram.  Par to mums pastāvīgi atgādinās šī četrdesmit dienas un visa mūsu dzīve. Mums atliek pavisam maz: atvērt acis, atdarīt dzirdi un saņemt garīgās vēstis, lai varētu būt īstenajā Betlēmē un ar visu savu būtību priecāties par Kristus Piedzimšanu.  Tad gaidāmie Ziemassvētki apstiprinās, ka "ar mums ir Dievs", un ne tikai "ar mums", bet arī mūsos: Dieva Valstība ir jūsos (Lk. 17:21).


Novēlu, lai pēc četrdesmit dienām Dievs dotu jums visiem, bez izņēmuma, tapt cienīgiem ieraudzīt Kristu, ne tikai piedzimušu Betlēmes silē, bet, galvenais, guļošu jūsu dvēseļu silītēs.


2017.gada 5.decembrī
www.pravoslavie.ru

© 2009 - 2018 BIBLOS