Svētmoceklis Tērbatas Isidors un
72 Livonijas mocekļi, kopā ar viņu cietušie

(8. / 21.janv.)


Attēlu rezultāti vaicājumam “исидор юрьевский”


Svētmocekli Isidoru un 72 mocekļus, kopā ar viņu cietušus, īpaši godina Igaunijā, kur viņi saņēma mocekļu vainagus.  Pirms simts gadiem, 1896.gada 16.maijā netālu no Tērbatas, Valgas pilsētā tika likts pamatakmens baznīcai par godu šiem Kristus apliecinātājiem. Tad arī tika sastādīts īpašs dievkalpojums Jurjevas mocekļiem un no tā laika viņu piemiņas dienas priekšvakarā tiek kalpots Visnakts dievkalpojums, bet 8./ 21. janvārī – Dievišķā Liturģija.


Svētmoceklis Isidors kalpoja kā priesteris Sv. Nikolaja baznīcā Jurjevā (Tartu, agrāk – Tērbatā). Saskaņā ar līgumu, kas tika noslēgts 1463.gadā starp Maskavas lielkņazu Jāni III un Livonijas ordeņa lielmestru, Livonijas bruņinieki apņēmās sniegt Tērbatas pareizticīgajiem visa veida aizbildniecību. Tomēr, lauzuši vienošanos, vācu katoļi sāka izdarīt spiedienu, lai pareizticīgie pieņemtu katoļticību. Darbā tika laisti pat draudi, piespiešana un sišana.


Priesteris Isidors drosmīgi aizstāvēja Pareizticību, aicinot saglabāt kanonisko uzticību Maskavas metropolītam. Pilsētas vecākais, vācietis Jurijs Felinghuzens (ar iesauku Trīcgalvis) pasūdzējās Tēbatas katoļu bīskapam, ka it kā esot dzirdējis priesteri Isidoru zaimojam katoļticību.


1472.gada 6.janvārī, Kunga Kristīšanas svētkos, priesteris Isidors veica lielo ūdens iesvētīšanu Omovžas (tag. Emaigi) upē. Viņš aicināja stingri sargāt tēvu ticību un būt gataviem mirt par to.


Saniknotā bīskapa sardzes vīri arestēja Isidoru un viņa draudzes locekļus, un ieslēdza viņus pilsētas rātsnamā. Tiesā pie bīskapa viņus nežēlīgi spīdzināja un centās piespiest atteikties no pareizticības. Svētmoceklis Isidors un viņa ganāmais pulks atteicās pakļauties varmākām, un tika iemesti cietumā, kur svētmoceklis ar sludināšanu un lūgšanām stiprināja savu draudzes locekļu garu. Gatavojoties nāvei, viņš sniedza apliecinātājiem, un arī pats pieņēma iepriekš sagatavotas Svētās Dāvanas.


Nākamās dienas rītā, 8. janvārī pēc vecā stila, viņi atkal stājās tiesas priekšā Tēbatas rātsnamā. Katoļu bīskaps atkal centās pierunāt viņus pieņemt katoļticību, bet pareizticīgie atbildēja: "Tu nevari mūs atraut no patiesās kristīgās ticības; dari ar mums, ko gribi; lūk, mēs esam tavā priekšā un atkārtojam to pašu, ko iepriekš".  Pēc tam tiesneši sāka katram no gūstekņiem prasīt, vai tas nevēlas pieņemt katoļticību, bet visi atbildēja: "Nē".  Tad Tērbatas bīskaps, lielā aizkaitinājumā, lika visus iemest Omovžas upē, bet svēto Isidoru, ietērptu priestera tērpā, iemest pašā Jordānā, vietā, kur viņš svētkos bija iesvētījis ūdeni.  Tā izdarīja ar visiem 72 draudzes locekļiem, kuru vidū bija sievietes un mazgadīgi bērni. Bruņinieks, kurš stāvēja pie āliņģa, paņēma no mātes rokām bērnu. Kad tas ieraudzīja, ka viņa māte pazuda āliņģī līdz ar citiem pareizticīgajiem, viņš sāka kliegt, rauties ārā no bruņinieka rokām, skrāpējot viņa seju. Tikko bruņinieks palaida zēnu vaļā, viņš metās pakaļ mātei. Puisēns kļuva par 73. bojāgājušo pareizticīgo šajā dienā.


Pavasarī, kad upe atkusa, tās krastā, 3 verstu attālumā no Tērbatas, garām braucošie krievu tirgotāji atrada neskartas svēto mocekļu un priestera Isidora  relikvijas pilnā ietērpā.


Pareizticīgie Tērbatas iedzīvotāji ar godu apglabāja svētos mocekļus pie Tērbatas Sv. Nikolaja baznīcas. Šo notikumu sīki aprakstījis Pleskavas – Pečoru klostera inoks Varlaāms.

 

 

© 2009 - 2017 BIBLOS