Pjuhticas svētais avots

    

Ir pagājuši vairāk nekā četri gadu simti kopš tās neaizmirstamās dienas, kad Vissvētā Dievadzemdētāja ar savu klātbūtni iesvētīja avota ūdeni Pjuhticas kalna pakājē, kurš no seniem laikiem tika saukts par Glābēja avotu. Kopš tā laika nerimstas cilvēku dziedināšanas avotā. Pastāstīsim tikai par nedaudziem brīnumiem. Pirmās igumenes (klostera priekšniece) laikā notika meitenītes izdziedināšana. Viņa pēc smagas slimības bija zaudējusi redzi. Meitenes māte pēc aizlūguma meiteni iegremdēja avotā un viņa atguva redzi. Par pateicību māte atstāja meitu klosterī, bet pēc gada paņēma viņu uz mājām, un meitene atkal sāka zaudēt redzi. Atbraukusi uz klosteri, māte lūdza Visšķīstajai atdot meitenītei acu gaismu, un lūgšana tika uzklausīta – avotā viņa saņēma dziedināšanu. Pēc tam sieviete deva svētību savai meitai palikt klosterī uz visu dzīvi.


XX gadsimta 30-os gados uz Pjuhticu atbrauca angļu lorda ģimene. Lorda meita bija paralizēta, viņu uz avotu aiznesa nestuvēs. Atpakaļ meitene atgriezās bez citu palīdzības. Pēc šī brīnuma lorda ģimene ar visu svītu pieņēma Pareizticību.


1930. gada 8. jūlijā, Dievmātes Tihvinas ikonas svinību priekšvakarā, uz klosteri no Rīgas atbrauca I.G. Pinuss ar savu ģimeni.

 
Pēc dievkalpojuma katedrālē visa ģimene devās uz avotu. 13 – gadīgais zēns, atskrējis uz turieni ātrāk par citiem, ieraudzīja ūdenī Dievmātes attēlu. Drīz arī pārējie ieraudzīja brīnumaino parādību. Ap Dievmātes un Bērna galvām mirdzēja gaišs vainadziņš. Redzējums bija tik skaidrs, ka sākumā visi nosprieda, ka tā tam arī jābūt, un ka rezervuāra pamatnē atrodas Dievmātes ikona – mozaīka. Taču ieskatījušies, ieraudzīja, ka attēls ir it kā caurspīdīgs, un cauri tam var saskatīt ūdenskrātuves pamatni. Kad viņi atgriezās klosterī un izstāstīja par to, un pēc tam kopā ar citiem atnāca uz avotu, attēls sāka bālēt. Nākamajā dienā igumenes Joannas klātbūtnē tika nokalpots aizlūgums pie avota, bet attēls izdzisa, tomēr visi, kuri to bija redzējuši, arī tagad manīja vieglas kontūras, kas atgādināja Dievmātes Tihvinas ikonu.  (Jāatzīmē, ka tajā pašā gadā klostera maizes ceptuvē atjaunojās sena Dievmātes Tihvinas ikona.


Brīnumainā parādība visus ārkārtīgi satrieca. I.G. Pinuss, kura dēls bija ieraudzījis Dievmātes attēlu avota ūdenī, nolēma koka kapelas, kura jau prasījās pēc remonta, vietā uzcelt akmens kapelu. Tās iekšienē novietoja Dievmātes Tihvinas ikonu. 1931. gadā Dievmātes Aizmigšanas svētkos jaunuzcelto kapelu iesvētīja metropolīts Aleksandrs.


Attēlu rezultāti vaicājumam “пюхтицкий источник”

 

Pēc vairākiem gadiem netālu no kapeliņas tika uzcelts koka namiņš virs baseina. Ļaudis cauru gadu dodas iegremdēties svētā avota ūdenī.  (Avots neaizsalst pat aukstās ziemās.) Kā liecina svētceļnieki, ūdens atņem nogurumu, dāvā možumu un dvēseles mieru. Arī pēdējos gados avotā bijis ne mazums dziedināšanas gadījumu, tajā skaitā vēža slimību.

 

Attēlu rezultāti vaicājumam “пюхтицкий источник”

 

XX gadsimta astoņdesmitajos gados svēto avotu apmeklēja kāds amerikānis. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš uz Ameriku aizvedis tikai mazu pudelīti ar avota ūdeni un mājās pa pilienam ar to dzirdījis savu slimo māsu, kura vairākus gadus bija piekalta pie gultas.  Notika brīnums – meitene izveseļojās. Drīzumā viņi pieņēma Pareizticību.


Nesen avotā dziedināšanu saņēma vīrietis no Tallinas. Viņš smagi slimoja, ilgus gadus viņam bija liegta redze, dzirde un runa. Viņš ieradās klosterī Kunga Kristīšanas svētkos.  Aukstajā ziemas rītā viņu aizveda uz baseinu, viņš iegremdējās svētajā ūdenī un saņēma dziedināšanu – atguva redzi, dzirdi un sāka runāt. Pats aizgāja uz katedrāli, izsūdzēja grēkus un saņēma Svētos Kristus Noslēpumus.


Tiem, kuri, izlasījuši par dziedināšanas brīnumiem, gribēs doties uz svēto avotu cerībā saņemt ātru izdziedināšanos no visām slimībām, atgādināsim svēto tēvu un mūsdienu svētcīnītāju izteikumus par slimībām:

 

"Ir slimības, kuru dziedināšanai Kungs uzliek aizliegumu, ja redz, ka slimība ir vajadzīgāka dvēseles glābšanai nekā veselība… Ja jūtat un redzat, ka pats esat vainīgs, tad sāciet ar nožēlu Dieva priekšā, ka neesat saudzējis Viņa doto veselības dāvanu. Bet pēc tam visu novediet pie tā, ka slimība ir no Kunga, un nekas nejauši nenotiek. Un pēc tam atkal pateicieties Kungam.  Slimība dara pazemīgu, mīkstina dvēseli…"

Svētītājs Teofans, Višenskas Vientuļnieks

 

"Gribi vienmēr būt vesels un mierīgs? Izraudi un izciet savus grēkus, ik dienas darītos, un tici – būsi vienmēr vesels un mierīgs".

 Svētais taisnais Kronštates Jānis

 

"Slimība negribot liek aizdomāties par nākamo dzīvi un neaizrauties ar pasaules jaukumiem, un arī prāts pēc slimības ir tīrāks un dzidrāks, un tā aizvieto arī mūsu darbu nepietiekamību. 

 

Mēs nezinām Dieva ceļus, Viņš visu dara mums par labu; mēs esam piesaistīti šejienes labumiem, bet Viņš grib dāvāt mums nākamo labumu caur šejienes īslaicīgajam slimībām.


Mīlestības pārpilnais mūsu Tēvs visu dara mūsu labumam: reizēm ar miesas slimībām ārstē dvēseles kaites, bet reizēm sūta slimības mūsu pacietības pārbaudei…, un ir daudzi iemesli, kurus mēs saprast nevaram.


…Lūdz to, kas ir tīkams Viņa svētajai gribai un noderīgs tev.   Slimības paciešana ar pateicību Dieva priekšā ir augstāka par citiem labajiem darbiem: ar to cilvēks gan attīrās no grēkiem, gan atbrīvojas no kaislībām".

Sirdsskaidrais Optinas Makārijs

 

"…Pienācis tāds laiks, ka cilvēks glābjas tikai caur bēdām. Tāpēc katrai bēdai vajag krist pie kājiņām un paklanīties, un rociņu noskūpstīt…


Arī slimības – Dieva pieļāvums – nāk cilvēkam par labu. Tās piebremzē mūsu neprātīgo skrējienu pa dzīvi, piespiež aizdomāties un meklēt palīdzību. Kā likums, cilvēciskā palīdzība ir bezspēcīga, tā izsīkst ļoti ātri, un cilvēks vēršas pie Dieva…"

Arhimandrīts Jānis (Krestjankins)

 

"Es vienmēr atkārtoju svētā Evaņģēlija vārdus: "Meklējiet vispirms Dieva Valstību, bet viss pārējais jums tiks pielikts". Galvenais, lai mēs rūpētos par glābšanos, bet nevis par miesas veselību. Bet, ja meklēsim glābšanos, tad uzzināsim, kā atbrīvoties no melnajiem spēkiem. Grēknožēla – tas ir pareizais ceļš uz glābšanos. Cilvēks, atdzimstot garīgi, saņem glābšanos un dziedināšanu…"

Shiigumens Hieronīms (Verendjakins)

 

"Slimība cilvēkam tiek sūtīta tāpēc, lai viņš paliktu vienatnē ar Dievu".

Starecs arhimndrīts Serafims (Batjukovs)

 

"Miesas slimības cilvēkam no Dieva ne vienmēr tiek sūtītas kā sods, bet reizēm arī, lai atbrīvotu vai pasargātu no dvēseles slimībām, kuras ir pat bīstamākas nekā miesas kaites..."

Sirdsskaidrais Optinas Ambrozijs

 

"Par nepaklausību Kungs pieļauj slimības"

Puzovas sv. mocekle Jevdokija

 

Rjazaņas starices Anīsija, Matrona un Agapija Petrīnas teica, ka pārciest savu spēku robežās slimības ir noderīgi un glābjoši. Nejauši neviens neslimo. Slimību sūta Dievs... kā glābjošu krustu vai kā epitīmiju par saviem vai dzimtas grēkiem. Visos gadījumos bez kurnēšanas un ar pateicību pacietīga slimību nešana sagādā cietējam glābšanos. Reizēm Dieva sūtīta slimība ir pasargāšana no lieliem grēkiem.

 

www.puhtitsa.ee

 

 

© 2009 - 2017 BIBLOS