Svētlaimīgās Maskavas Matronas relikviju iegūšana

1998. gada 8. martā Maskavā notika svētlaimīgās Maskavas Matronas relikviju iegūšana. Svētlaimīgā Matrona ir viena noievērojamākajām 20. gadsimta svētajām un visas ticīgās tautas skolotājām Krievzemes Baznīcai smagajos bezdievības laikos. Kopš dzimšanas viņai bija liegta iespēja redzēt, tomēr viņai piemita svētīga garīgās redzes spēja, kā arī gaišredzības dāvana.

 

Svētlaimīgā Maskavas Matrona (laicīgajā dzīvē Matrona Dmitrijevna Nikonova) dzimusi 1885. gadā Tulas guberņā, dievbijīgu zemnieku ģimenē. Svētajā Kristībā meitenei tika dots vārds Matrona par godu 5. gadsimta grieķu askētei Konstantinopoles Matronai (piemiņa 9./22. novembrī). Kristīšanas brīdī pār bērnu pacēlās viegls smaržīgu dūmu stabs. Priesteris, kurš savā mūžā bija daudzus kristījis, bet neko tādu vēl nebija redzējis, sacīja, ka šis bērns būs svēts. Turklāt bērnam uz krūtīm bija pacēlums krusta formā, kā ārēji redzamā Dieva izredzētības zīme.


Kopš dzimšanas būdama neredzīga, Matrona jau bērnībā bija apveltīta ar garīgās redzes dāvanu - spēju ielūkoties Dieva Nodoma jeb Providences noslēpumos. Viņai parādītā Dieva žēlastība izpaudās lūgšanu, garīgās spriešanas, garīgās redzēšanas, kā arī gaišredzības dāvanās. Jau agrā jaunībā pie Matronas vērsās pēc padoma vietējie ciema iedzīvotāji, bet pēc tam arī atbraucēji no citiem novadiem.


Septiņpadsmit gadu vecumā Matrona zaudēja spēju staigāt - viņas kājas kļuva paralizētas. Visu turpmāko dzīves  laiku  līdz  mūža beigām viņai nācās atrasties sēdus. Tā tas turpinājās piecdesmit gadus, tomēr Matrona savas kaites dēļ nekad nekurnēja, pazemīgi nesot šo Dieva doto krustu.


1925. gadā ģimenes apstākļu dēļ Matrona pārcēlās uz Maskavu, kur viņa dzīoja līdz savas dzīves beigām. Maskavā Matronu nemitīgi vajāja ateistiskās padomju varas pārstāvji, tāpēc viņai bieži nācās mainīt savu dzīvesvietu, meklējot patvērumu pie ticīgiem cilvēkiem. Pie Matronas straumēm plūda ļaudis, alkstot pēc garīgas dziedināšanas, padomiem un aizlūgšanām. Ik dienas viņa pieņēma ap četrdesmit apmeklētāju. Pēc viņas lūgšanām notika nevarīgo, paralizēto, dvēselē un miesā slimo dziedināšana. Viņas pravietojumi un paredzējumi daudziem cilvēkiem palīdzēja izvairīties no briesmām un bojāejas, atrast pareizo izeju sarežģītos apstākļos. Par šiem brīnumainajiem notikumiem saglabājušās daudzas liecības.


Pēc taisnās Matronas nāves 1952. gada 2. maijā, viņas kapavietu Daniēla kapsētā sāka apmeklēt daudz ļaužu, pienesot viņai lūgumus pēc palīdzības, un saņemot mierinājumu, dziedināšanu un atbalstu dzīves ceļā. Gadu gaitā tautā pieauga viņas godināšana un notika daudz brīnumu un dziedināšanu.


Svētlaimīgās Maskavas Matronas relikviju iegūšana


1998. gada 8. manā. Pareizticības Svinību svētdienā ar Maskavas un visas Krievzemes patriarha Aleksija II svētību Daniēla kapsētā tika iegūtas svētlaimīgās Maskavas Matronas relikvijas. Pēc litijas mirušo piemiņai Svētā Gara Nonākšanas baznīcā, zārks ar svētlaimīgās Matronas svētajām mirstīgajām atliekām tika nogādāts Svētā Daniēla klosterī un novietots Sirdsskaidrā Simeona Torņa Askēta baznīcā pie klostera vārtiem.


13. martā noslēdzās apbedījuma ekshumācijas komisijas darbs. Darba gaitā tika atzīmēts fakts, ka eksperti relikviju izpētes laikā uz Matronas krūtīm atklāja krusta formas pacēlumu, par ko minēts viņas dzīvesstāstā.


1998. gada 30. aprīlī Maskavas Matronas relikvijas tika pārnestas uz Septiņu Vispasaules Svēto Tēvu Koncilu baznīcu, bet 1. maijā - uz Vissvētās Dievadzemdētājas Patvēruma sieviešu klosteri.


Kopš relikviju pārnešanas uz Dievmātes Patvēruma klosteri, turp sāka doties tūkstošiem svētceļnieku, kuri godāja svētlaimīgās Matronas - matuškas, kā viņu mīļi dēvēja ticīgie, - svēto piemiņu.


Svētlaimīgās Maskavas Matronas kanonizācija


Sinodes komisija, kas atbild par svēto kanonizāciju, izskatot Matronas Dmitrijevnas Nikonovas askētisko dzīvi un ticības varoņdarbu, neatrada šķēršļus viņas pieskaitīšanai vietēji godināmo svēto kārtai. Svētlaimīgās Maskavas Matronas svinīgā kanonizācija notika 1999. gada 2. maijā, viņas nāves gadadienā.


No svēto relikviju iegūšanas brīža līdz pat šai dienai uz Dievmātes Patvēruma klosteri plūst nebeidzamas ticīgo rindas, lai godātu svētlaimīgo Maskavas Matronu, ticot viņas svētīgās aizstāvības spēkam un pieminot viņas vārdus: "Visi, visi nāciet pie manis un izstāstiet man kā dzīvai savas bēdas, es jūs redzēšu un dzirdēšu, un jums palīdzēšu."


Klosteris saņem simtiem vēstuļu ar lūgumu palūgties svētlaimīgajai Matronai, bet dažas no tām adresētas viņai pašai. Klostera māsas iekārtojušas īpašu grāmatu, kurā tiek rūpīgi pierakstīti gadījumi, kad pēc svētlaimīgās Matronas lūgšanām notikuši brīnumi. Par viņas lūgšanu brīnumu lieciniecēm ne vienreiz vien kļuvušas Dievmātes Patvēruma klostera iemītnieces, cieši ticot, ka tieši svētlaimīgā Matrona viņām palīdz klostera atjaunošanas darbos. Pie svētās Matronas relikvijām nemitīgi paceļas lūgšanas: "Svētā, taisnā starece Matrona, lūdz Dievu par mums!"

 

No krievu valodas tulkoja

Agita Rafaela Stradiņa

"ВИНОГРАДНАЯ ЛОЗА" №3 (189)

 

© 2009 - 2017 BIBLOS