Līdzības

 

Līdzība par draudzību

 

Zemkopim ir maza paciņa ar sēklām, un viņš tās sēj. Pēcāk viņš ievāc augļus, piepilda ar tiem lielu paku. Ja viņš no pakas izsēs augļus, tad, ievācot ražu, piepildīs ar sēklām veselu maisu. Ja viņam paliks daudz sēklu un viņš tās iesēs, tad pēc tam aizpildīs veselu noliktavu. Bet, ja viņš sēklas turēs paciņā un tās nesēs, tad tajās parādīsies tārpi. Viņam jāmet sēklas zemē, lai tās sadīgtu, izaugtu un dotu augļus. Gribu teikt, ka tas pats notiek ar mīlestību. Lai mīlestība augtu, vajag to atdot. Cilvēks, kas neatdod pat nedaudz mīlestības, kas viņam ir, burtiski tur savā rokā sauju ar sēklām un negrib tās iesēt. Tāds cilvēks ir nelietīgs kalps, kas noslēpa savu talentu (Mat.25:14-30). Atkarībā no tā, cik daudz mīlestības tu atdosi, tikpat arī saņemsi. Ja nedosi mīlestību, nesaņemsi mīlestību.

No stareca Paīsija Svētkalnieša vārdiem

 

Par skopumu

 

Kāds cilvēks jautāja Optinas starecam Ambrozijām:

- Ko man darīt? Tēvs, es esmu skops.

- Iesākumā dod to, ko tev nevajag. Pēc tam būsi spējīgs dot vairāk, pat atdodot sev vajadzīgo. Tad pienāks diena, kad tu būsi gatavs atdot visu, kas tev ir, - atbildēja starecs un pastāstīja gadījumu:

„Kāds klejotājs atnāca uz ciemu un sāka lūgt ubaga dāvanas. Sākumā viņš vērsās pie skopas sievietes - tā viņam atdeva savu veco lakatu. Cita klejotājam nežēloja daudz labu lietu. Tikko viņš no ciema aizgāja, izcēlās ugunsgrēks un viss nodega. Klejotājs steidzās atgriezties un atdot ugunsgrēkā cietušajiem visu, ko bija saņēmis: tai, kas iedeva daudz, daudz arī atgrieza, bet skopajai atdeva viņas saplēsto lakatu.”

Optinas starecs Ambrozijs

 

Василий Перов «Странник» (1870)

 

 

Par bagātību un gudrību

 

Reiz jauns puisis vērsās pie gudra skolotāja:

- Kādēļ ļaudis, kuriem ir nauda, neredz neko ap sevi?

- Paskaties pa logu. Ko tu tur redzi?

- Redzu večuku uz soliņa, jaunu māmiņu ar ratiem...

- Tagad paskaties spogulī - ko tur tu redzi?

- Spogulī es redzu tikai sevi.

- Viens un tas pats stikls, bet atliek viņam tikai nedaudz pievienot sudrabu, kā tu neko vairāk nemani par sevi.

 

Svētlaimīgi tie, kuri būdami bagāti, jūt, ka kļūst tādi, pateicoties Kungam, jo, kas to sajutīs, tas var darīt kaut ko labu. Bēdas bagātajiem, ja tiem ir iespējas iepriecināt nabagos, bet savas bagātības viņi nelieto priekš tā, kādēļ tās ir ieguvuši.

 

Svētītājs Vasīlijs Lielais

 

 

No krievu valodas tulkojusi Helēna Akatova

Pareizticīgās Baznīcas kalendārs 2014. gadam, 134. lpp.