Sv.Ignātijs Brjančaņinovs

 

Par Evaņģēlija lasīšanu

 

Lasot Evaņģēliju, nemeklē baudījumu, nemeklē sajūsmu, nemeklē spīdošas domas: meklē, lai tu neapgrēcinoties vari ieraudzīt svēto Patiesību.


Neapmierinies tikai ar neauglīgu Evaņģēlija lasīšanu; centies izpildīt tā norādījumus, lasi to ar darbiem. Tā ir dzīvības grāmata, un to vajag lasīt ar dzīvi. 


Nedomā, ka bez iemesla svētākās no grāmatām, Četri Evaņģēliji, sākas ar Mateja Evaņģēliju, bet beidzas ar Jāņa evaņģēliju. Matejs vairāk māca, kā izpildīt Dieva gribu, un viņa norādījumi ir īpaši svarīgi tiem, kuri uzsāk Dieva ceļu; Jānis izklāsta veidu, kā cilvēks, kurš atjaunojies caur baušļiem, savienojas ar Dievu, kas ir pieejams tikai tiem, kas ir sekmīgi gājuši Dieva ceļu.  


Atverot lasīšanai grāmatu – svēto Evaņģēliju, atceries, ka tā izlems tavu mūžīgo likteni. Pēc tās mēs tiksim tiesāti, un, skatoties uz to, kādi mēs esam bijuši attiecībā pret viņu, saņemsim vai nu mūžīgo svētlaimi, vai mūžīgo sodu [1].

 

Dievs atklāja savu gribu niecīgam puteklītim – cilvēkam! Grāmata, kurā izklāstīta šī varenā un vissvētā griba ir tavās rokās. Tu vari gan pieņemt, gan noraidīt tava Radītāja un Glābēja gribu, skatoties pēc tā, kā tev labpatīk. Tava mūžīgā dzīve un mūžīgā nāve ir tavās rokās: tad izspried, cik gan tev jābūt uzmanīgam un saprātīgam. Nespēlējies ar savu mūžīgo likteni. 


Gara satriektībā lūdzies Kungam, lai Viņš atvērtu tev acis redzēt brīnumus, kas apslēpti Viņa likumā – Evaņģēlijā [2]. Atveras acis, - un saredzama kļūst brīnumaina dvēseles izdziedināšana no grēka, ko veic Dieva Vārds. Miesas vainu izdziedināšana bija tikai pierādījums dvēseles izdziedināšanai, pierādījums arī miesīgajiem cilvēkiem, tiem prātiem, kurus aklus padarījis jutekliskums [3].


Lasi Evaņģēliju ar galēju dievbijību un uzmanību. Neko tajā neuzskati par maznozīmīgu, pētīšanai mazvērtīgu. Katra tā jota sūta dzīvības staru. Dzīvības atstāšana novārtā – tā ir nāve.


Lasot par spitālīgajiem, paralizētajiem, aklajiem, klibajiem un apsēstajiem, kurus Kungs izdziedināja, domā par to, ka tava dvēsele, kas nes daudzveidīgas grēka čūlas un atrodas arī dēmonu gūstā, ir līdzīga šiem slimajiem. Mācies no Evaņģēlija ticību, ka Kungs, Kurš izdziedināja viņus, izdziedinās arī tevi, ja arī tu sirsnīgi lūgsi Viņu par savu dziedināšanu.


Iegūsti tādu dvēseles stāvokli, lai tu būtu spējīgs dziedināšanu saņemt. Saņemt to spēj tie, kuri atzinušies savā grēcīgumā un nolēmuši atteikties no tā [4]. Lepnības pārņemtam taisnajam, tas ir, grēciniekam, kurš neredz savu grēcīgumu, nav vajadzīgs Glābējs [5].


Grēku redzēšana, tās krišanas redzēšana, kurā atrodas viss cilvēku dzimums, ir īpaša Dieva dāvana. Izlūdz sev šo dāvanu, un tev būs saprotamāka Debesu Ārsta grāmata – Evaņģēlijs.


Pacenties, lai Evaņģēlijs "uzsūktos" tavā prātā un sirdī, lai tavs prāts, tā sakot, peldētu tajā, dzīvotu tajā: tad arī tava darbība kļūs evaņģēliska. To var sasniegt ar nepārtrauktu, dievbijīgu Evaņģēlija lasīšanu un studēšanu.


Sirdsskaidrais Pahomijs Lielais, viens no ievērojamākajiem senajiem Tēviem, zināja no galvas svēto Evaņģēliju un uzdeva saviem mācekļiem, pēc Dieva atklāsmes, kā obligātu pienākumu to iemācīties. Tādējādi Evaņģēlijs viņus visur pavadīja, pastāvīgi viņus vadīdams [6].


Kāpēc gan arī tagad kristiešu audzinātājiem labāk neizdaiļot nevainīgā bērna atmiņu ar Evaņģēliju nekā ar Ezopa fabulām un citām niecībām?


Kāda tā ir laime, kāda bagātība – iegūt Evaņģēliju atmiņā! Nav iespējams paredzēt pagriezienus un nelaimes, kas var atgadīties ar mums zemes dzīves tecējumā. Evaņģēliju, kas pieder atmiņai, var lasīt aklais, tas pavadīs gūstekni cietumā, runās ar zemkopi tīrumā, ko tas slacīs ar saviem sviedriem, vadīs tiesnesi viņa darbā, tirgoni viņa darījumos, iepriecinās slimo mokoša bezmiega un smagas vientulības laikā.


Neuzdrīksties pats skaidrot Evaņģēliju un citas Svēto Rakstu grāmatas. Rakstus pauduši svētie Pravieši un Apustuļi, tie nav izpausti patvaļīgi, bet pēc Svētā Gara iedvesmas [7]. Vai gan nav neprāts skaidrot tos patvaļīgi?


Svētais Gars caur Praviešiem un Apustuļiem pavēstīdams Dieva Vārdu, izskaidroja to caur svētajiem Tēviem. Gan Dieva Vārds, gan tā skaidrojums – tā ir Svētā Gara dāvana. Tikai šo skaidrojumu pieņem svētā Pareizticīgā Baznīca! Tikai šo vienu skaidrojumu pieņem tās patiesie bērni!


Kurš Evaņģēliju un visus Rakstus skaidro patvaļīgi, tas tādējādi noraida svēto Tēvu, Svētā Gara skaidrojumu. Tas, kurš noraida Rakstu Svētā Gara skaidrojumu, tas, bez jebkādām šaubām, noraida arī pašus Svētos Rakstus.


Pārdrošajiem Dieva vārda, glābšanas vārda tulkotājiem tas kļūst par nāves dvašu, par abpus asu zobenu, ar kuru viņi nogalina paši sevi mūžīgai nāvei [8]. Ar to sevi uz mūžiem nogalināja Ārijs, Nestors, Eutīhijs un pārējie ķeceri, ar patvaļīgu un pārdrošu Rakstu skaidrošanu iekrītot Dieva zaimošanā.


Es uzlūkošu tikai lēnprātīgo, klusējošo un to, kas bijā Manus vārdus [9], saka Kungs. Esi tāds attiecībā pret Evaņģēliju un tajā klātesošo Kungu.


Pamet grēcīgo dzīvi, pamet pieķeršanos zemes lietām un baudām, aizliedz sevi, tad tev kļūs pieejams un saprotams Evaņģēlijs.


Kas savu dvēseli šai pasaulē ienīst, teica Kungs, - dvēseli, kurai ar krišanu grēka mīlestība kļuvusi it kā dabiska, kā dzīvība – tas to paglabās mūžīgai dzīvei [10].Tam, kurš mīl savu dvēseli, tam, kurš negrib aizliegt sevi, Evaņģēlijs ir slēgts: viņš lasa burtu; bet dzīvības vārds, tāpat kā Gars, paliek viņam aiz necaurskatāma aizkara. Kad Kungs bija virs zemes visšķīstajā miesā, - daudzi redzēja Viņu un vienlaikus neredzēja. Kāds labums no tā, ja cilvēks skatās ar miesīgajām acīm, kādas ir visiem dzīvniekiem, bet neko neredz ar dvēseles acīm – ar savu prātu un sirdi? Un arī tagad daudzi lasa Evaņģēliju, un vienlaikus nekad to nav lasījuši, un nepazīst to.


Evaņģēlijs, kā teicis kāds no sirdsskaidrajiem tuksneša iemītniekiem, tiek lasīts ar šķīstu prātu; tas tiek saprasts tādā mērā, kādā tā baušļi tiek izpildīti darbos. Bet precīzu un pilnīgu Evaņģēlija izpratni nav iespējams iegūt ar paša pūlēm, tā ir Kristus dāvana [11].


Svētais Gars, iemājojis Savā patiesajā un uzticamajā kalpā, padara viņu par pilnīgu lasītāju un patiesu Evaņģēlija izpildītāju. Evaņģēlijs ir jaunā cilvēka, kurš ir Kungs no debesīm, īpašību attēls [12]. Šis jaunais cilvēks – tas ir Dievs pēc dabas. Savu cilvēku svēto cilti, kas tic Viņam un pēc Viņa līdzības apskaidrotu, Viņš padara par dieviem pēc žēlastības.


Jūs, kas vārtaties smirdošā un netīrā grēku purvā, rodiet viņā baudījumu! Paceliet savas galvas, palūkojieties tīrajās debesīs: tur ir jūsu vieta! Dievs dod jums dievu cieņu; jūs, noraidot šo cieņu, izvēlaties sev citu: dzīvnieku cieņu, - un pašu netīrāko. Attopieties! Pametiet smirdošo purvu; notīrieties ar grēku izsūdzēšanu; nomazgājieties ar nožēlas asarām; rotājieties ar aizkustinājuma asarām; pacelieties no zemes; uzejiet debesīs: tur jūs uzvedīs Evaņģēlijs, kurā apslēpts Kristus – Ticiet gaismai, kamēr jums ir gaisma, lai kļūstat par Gaismas – Kristus – bērniem [13].

 


1 Jņ. 12:  48.
2 Ps. CXVIII, 18.
3 Lk. 5: 24.
4 Jņ. 9 : 39, 41.
5  Мt. 9 : 13.
6  Pahomija Lielā dzīvesstāsts. Vies des Peres des deserts d’Orient par le R. P. Michel-Andre-Manin. No galvas Evaņģēliju zināja svētais Voroņežas Tihons.
7  2. Pēt. 1 : 21.
8  2.Pēt. 3 : 16. 2. Кor. 2 : 15, 16.
9  Jes. LXVI, 2.
10  Jņ. 12 : 25.
11 Преподобного Марка Подвижника о законе духовном гл.XXXII. Доброт., ч. 1.
12  1. Kor. 15: 48.

13 Jņ. 12 : 36.

 

(No grāmatas "Aскетические опыты", том 1)

© 2009 - 2017 BIBLOS