Marijas Pasludināšanas diena

Dievs radīja cilvēkus labus, bez grēka, taču viņi sāka grēkot un vairs nevarēja pārstāt. Un tad Dievs nolēma glābt viņus no grēka. Tādēļ Viņš sūtīja Savu Dēlu Jēzu Kristu, lai Viņš piedzimtu un izglābtu cilvēkus. Taču piedzimt par cilvēku Jēzus varēja tikai no Jaunavas. Un Dievs sūtīja Erceņģeli Gabrielu pie Jaunavas Marijas, lai tas Viņai pateiktu par to. Gabriels atnāca pie tās un sacīja: „Tu esi darījusi Dievam pa prātam. Priecājies! Uz Tevi nonāks Svētais Gars un Tev piedzims Jēzus Kristus. Tu būsi Dievadzemdētāja.” Jaunava Marija padomāja un atbildēja: „Es esmu Dieva kalpone. Lai notiek, kā Tu teici”.

 

 Kristus Piedzimšana (Ziemassvētki)

Piedzimst bērns tikai pēc tam, kad cilvēki kļūst par vīru un sievu. Neviens nezināja par to, ko teica Dievmātei Ercenģelis Gabriels. Lai cilvēki nebrīnītos, ka Marijai būs bērns bez vīra, viņa saderinājās ar Jāzepu, kuru pēc tam sauca Saderinātais.


Kad pienāca laiks dzimt mazulim, Marija un Jāzeps nonāca Betlēmes pilsētā. Vietu viesnīcās nebija, un viņi pārnakšņoja alā, kas mājlopiem kalpoja kā aizsargs no lietus. Tur Marijai piedzima mazulis Kristus. Trīs austrumu gudrie nāca paklanīties piedzimušajam Ķēniņam. Viņi Viņam atnesa dāvanas kā Ķēniņam un Dievam. Atnāca arīgani un teica, ka viņi uz lauka dzirdēja Eņģeļus dziedam: „Slava Dievam debesīs!”

 

Kunga Kristīšana

Tajos laikos uz zemes dzīvoja svētais Jānis, Dieva Dēla Priekštecis. Viņš zināja, ka drīz ir jādzimst Kristum, un visus aicināja sagaidīt Viņu. Viņš pieņēma grēksūdzi un kristīja cilvēkus Jordānas upē: „Nožēlojiet savus grēkus!” viņš teica, „Drīz nāks Pestītājs”.


Kristus, kad viņam palika trīsdesmit gadu, atnāca pie Jāņa un teica: „Kristi mani”. Jānis samulsa un atbildēja, ka labāk Kristus būtu viņu kristījis, Jāni, bet Kristus viņu pārtrauca: „Dari, kā Es teicu. Tā piepildīsies Dieva griba”. Un Kristus iegāja ūdenī. Jānis kristīja Viņu un kopš tā laika saucās ne tikai par Priekšteci (t.i. par Priekšgājēju), bet arī par Kunga Kristītāju. Kad Kristus nāca laukā no ūdens, Svētais Gars baloža veidolā nonāca no debesīm un atskanēja Dieva Tēva balss: „Tas ir Mans mīļotais Dēls!”

Apskaidrošanās

Kādu dienu mūsu Kungs Jēzus Kristus pasauca apustuļus – Pēteri, Jēkabu, Jāni un uzkāpa kopā ar viņiem Tabora kalnā. Pagājis nedaudz malā, Viņš sāka lūgties, un pēkšņi apustuļi ieraudzīja, ka Viņa seja mirdz kā saule, bet apģērbs kļuva balts. Vēl viņi ieraudzīja, ka Mozus un Elija stāv un sarunājas ar Kungu. Un no debesīm nonāca un visus pārsedza mākonis, no kura atskanēja balss: „Tas ir Mans mīļotais Dēls, kurā ir visa Mana žēlastība. Klausiet Viņu!” Apustuļi bija tik pārsteigti, ka no bailēm nokrita un ar rokām aizsedza acis. Kristus viņus piecēla ar vārdiem: „Celieties, nebaidieties!” Un aizliedza viņiem runāt par redzēto. Kad viņi piecēlās, brīnišķīgās gaismas un praviešu vairs nebija. Viss bija kā agrāk.

 

Lācara augšāmcelšana


Betānijas pilsētā, pie Jeruzālemes, dzīvoja māsas Marta, Marija un viņu brālis Lācars. Mūsu Kungs Jēzus Kristus viņus mīlēja un apciemoja. Kādu dienu, kad viņš bija tālu no viņiem, Viņa draugs Lācars saslima un drīz vien nomira. Tad Viņš nolēma iet uz Betānijas pilsētu un augšāmcelt viņu. Raudājošajai Martai Kristus teica: „Tavs brālis augšāmcelsies”. Viņš aizgāja pie kalnā izcirstā kapa, un visi Viņam sekoja. „Noveliet akmeni!” – Viņš pavēlēja un sāka lūgties, lūdzot Dievu Tēvu augšāmcelt Lācaru. Pēc tam skaļi uzsauca: „Lācar! Nāc laukā!” Un notika liels brīnums: četras dienas nogulējis kapā, Lācars piecēlās un iznāca. Visi, kas to redzēja, slavēja Jēzu Kristu kā īstu Dievu, saprotot to, ka visus cilvēkus Viņš var augšāmcelt.

 

Svētais Vakarēdiens


Lieldienās Kristus un apustuļi sanāca vienā mājā Jeruzālemes pilsētā. Pirms sēsties pie galda, Viņš apustuļiem nomazgāja kājas un lika viņiem ieklausīties vienam otrā. Pēc tam lauza maizi un iedeva saviem mācekļiem, sakot: „Ņemiet, ēdiet! Tā ir mana miesa, kas par jums top dota grēku piedošanai”. Pēc tam svētīja biķeri ar vīnu: „Dzeriet visi no tā! Tās ir manas Jaunās Derības asinis, kas par jums top izlietas”. Tā Kungs uz visiem laikiem noteica Baznīcā Svēto Vakarēdienu kā vienīgo iespēju cilvēkiem attīrīties no grēkiem un savienoties ar Kristu. Tajā pašā dienā pie galda ar Viņu bija nodevējs Jūda, kurš nodeva Viņu ienaidniekiem par trīsdesmit sudraba monētām.

 

 

Krustā sišana


Sagrābjot Jēzu Kristu naktī Ģetzemanes dārzā, jūdi viņu iztaujāja un ņirgājās par Viņu. Pēc tam aizveda pie Romas valdnieka Pilāta un pieprasīja Viņu sist krustā. Pilāts redzēja, ka Kristus nav vainīgs, taču piekāpās ebrejiem. Pilāta kareivji arī ņirgājās pār Jēzu: sita, uzvilka ērkšķu vainagu, kura dzelkšņi iedūrās Viņa galvā. Ārpus pilsētas, uz Golgātas kalna, Viņu sita krustā; pienagloja rokas un kājas pie Krusta. Viņam blakus krustā tika sisti divi laupītāji, kuri bija sodīti par saviem noziegumiem, bet Kristus saņēma mocības un nāvi par visu cilvēku noziegumiem. Viens no laupītājiem smējās par Kristu, bet otrs sapratis, ka tas ir bezgrēcīgais Dievs, nožēloja savus noziegumus un tūlīt bija Dieva apžēlots. Pēc nāves viņš uzreiz nonāca Paradīzē.

 

Mirres nesējas

Nomirušo Kristu apbedīja jaunā kapā. Jūdi neticēja, ka Kristus var augšāmcelties un tāpēc ieeju aizzīmogoja un pielika sargus. Viņi baidījās, ka mācekļi varētu izzagt Viņa ķermeni, teikdami, ka viņš ir augšāmcēlies. Taču trešajā dienā, svētdienā, Viņš tiešām augšāmcēlās! Sargi, to ieraugot, nokrita un ilgi gulēja kā nomiruši. Agri no rīta turp atnāca svētās sieves - mirru nesējas. Viņas atnesa smaržīgu eļļu – mirres, lai ar to svaidītu Kristus ķermeni, tāpēc viņas sauc par mirru nesējām. Viņas iegāja kapā un ieraudzīja, ka Kristus tajā nav. Tur atradās tikai eņģelis. Pēc tam pie kapa pieskrēja Kristus mācekļi, apustuļi Pēteris un Jānis. Viņi bija satriekti par šo notikumu, patiešām, ne visi uzreiz spēja noticēt, ka Kristus ir augšāmcēlies.

 

Debesbraukšana

Pēc Savas augšāmcelšanās Kristus vairākas reizes parādījās saviem mācekļiem. Viņš gāja pie viņiem mājās caur slēgtām durvīm un pat sēdēja ar viņiem pie galda un ēda. Viņš satikās ar viņiem ceļā, parādījās ezera krastā, kad viņi zvejoja. Tajā laikā Kristus viņiem atklāja Svēto Rakstu jēgu, nostiprinot viņu ticību, apsolot vienmēr būt ar viņiem kopā. Tā arī tagad Viņš ir kopā ar tiem, kas Viņam uzticas. Taču pēc Savas augšāmcelšanās Savā jaunajā miesā Viņš uz zemes pavadīja tikai četrdesmit dienas. Kādu dienu, sarunājoties ar mācekļiem, Viņš atnāca uz Betāniju un nonākot tur, pagāja nostāk, tos svētīja un pacēlās debesīs. Tā, uzturoties vienlaicīgi debesīs un viņam uzticīgo cilvēku dvēselēs, Viņš palīdz tiem pasargāties no grēka.

 

 

Вверх

© 2009 - 2017 BIBLOS