Dievmātes ikona "Dzīvudarošais Avots"


Piemiņa: Gaišās nedēļas piektdienā

 

V gadsimtā Konstantinopolē, t.s. "Zelta vārtu" tuvumā atradās birztala, veltīta Vissvētajai Dievadzemdētājai. Tajā bija avots, no seniem laikiem izslavēts ar brīnumiem. Pakāpeniski šī vieta aizauga ar krūmiem, bet ūdeni pārklāja dūņas.


Reiz kareivis Ļevs Marcells, nākamais imperators, satika šajā vietā aklu, bezpalīdzīgu ceļinieku, kurš bija nomaldījies no ceļa. Ļevs palīdzēja viņam iziet uz takas un iekārtoties ēnā, lai atpūstos, bet pats devās meklēt ūdeni, lai atveldzētu aklo. Pēkšņi viņš izdzirdēja balsi: "Ļev! Nemeklē ūdeni nekur tālu, tas ir tepat līdzās". Izbrīnījies par noslēpumaino balsi, viņš sāka meklēt ūdeni, bet neatrada. Nobēdājies viņš apstājās un aizdomājās, un no jauna sadzirdēja to pašu balsi: "Valdniek Ļev! Ieej šīs birzs ēnā, pasmel ūdeni, ko tur atradīsi un padzirdini izslāpušo, bet dūņas no avota uzliec uz viņa acīm. Pēc tam tu uzzināsi, kas esmu Es, kura iesvēta šo vietu. Es tev palīdzēšu drīzumā uzcelt dievnamu Manam vārdam par godu, un visi, kuri nāks šeit ar ticību un piesauks Manu vārdu, saņems savu lūgšanu piepildījumu un pilnīgu izdziedināšanu no slimībām". Kad Ļevs izpildīja visu sacīto, aklais tūdaļ atguva redzi un bez pavadoņa devās uz Konstantinopoli, slavējot Dievmāti. Šis brīnums norisinājās imperatora Marciāna laikā (391. – 457.)


Imperatoru Marciānu nomainīja Ļevs Marcells (457. – 473.). Viņš atcerējās par Dievmātes parādīšanos un paredzējumu, pavēlēja attīrīt avotu un virs tā uzcēla baznīcu par godu Dievmātei. Imperators Ļevs nosauca šo avotu par "Dzīvudarošo Avotu", jo tajā parādījās Dievmātes brīnumainā žēlastība.


Imperators Justiniāns Lielais (527. – 565.) bija pareizticībai dziļi nodevies cilvēks. Viņu jau ilgi mocīja slimība. Reiz pusnaktī viņš izdzirdēja balsi: "Tu nevarēsi atgūt veselību, ja nepadzersies no Mana avota". Valdnieks nezināja, par kādu avotu iet runa, un ieslīga grūtsirdībā. Tad Dievmāte parādījās viņam dienas laikā un teica: "Celies, valdniek, ej uz Manu avotu, padzeries no tā un būsi vesels, kā agrāk". Slimais izpildīja Valdnieces gribu un izveseļojās. Pateicīgais imperators pie Ļeva uzceltās baznīcas uzbūvēja jaunu, varenu dievnamu, pie kura vēlāk izveidojās liels klosteris.


XV gadsimtā baznīcu nopostīja musulmaņi. Pie tās drupām nostādīja sargu – turku, kurš neļāva tuvoties šai vietai. Pakāpeniski aizlieguma bardzība mazinājās, un kristieši uzcēla tur nelielu baznīcu. Taču arī tā 1821. gadā tika nopostīta, bet avotu aizbēra. Kristieši no jauna attīrīja drupas, atsedza avotu un atkal ņēma no tā ūdeni.  Vēlāk vienā no logiem atlūzu vidū tika atrasta no mitruma pussapelējusi lapa ar desmit brīnumu aprakstu, kas bija notikuši no Dzīvudarošā Avota laikā no 1824. līdz 1829. gadam. Sultāna Mahmuda laikā kristieši ieguva zināmu brīvību veikt dievkalpojumus.  Viņi to izmantoja, lai trešo reizi uzbūvētu baznīcu virs Dzīvudarošā avota. 1835. gadā Patriarhs Konstantīns, līdzkalpojot 20 arhibīskapiem, liela skaita dievlūdzēju klātbūtnē svinīgi iesvētīja baznīcu; pie tās ierīkoja slimnīcu un patversmi.


Kāds tesālietis jaunībā ļoti vēlējās apmeklēt Dzīvudarošo avotu. Beidzot viņam tas izdevās, taču ceļā viņš smagi saslima. Jūtot nāves tuvošanos, viņš saviem ceļabiedriem lika apsolīt, ka tie viņu neapglabās, pirms nebūs aizveduši pie Dzīvudarošā avota un uzlējuši viņam trīs traukus ar ūdeni. Viņa vēlēšanās tika izpildīta, un pie Dzīvudarošā avota viņā atgriezās dzīvība. Viņš pieņēma mūka kārtu un dievbijībā pavadīja dzīves pēdējās dienas.


Dievmātes parādīšanās Ļevam Marcellam notika 450. gada 4. aprīlī. Šinī dienā, tāpat kā katru gadu Gaišās nedēļas piektdienā, Pareizticīgā Baznīca svin Konstantinopoles dievnama par godu Dzīvudarošajam Avotam atjaunošanu. Saskaņā ar nolikumu šinī dienā notiek ūdens iesvētīšana ar Pashas krusta gājienu.


Vissvētā Dievadzemdētāja ikonā attēlota ar Dievbērnu virs milzīga akmens kausa, kas novietots ūdens krātuvē. Pie ūdens krātuves, kas pildīta ar dzīvību sniedzošo ūdeni, attēloti miesas kaitēm, kaislībām un dvēseles vainām slimojošie. Viņi visi dzer šo dzīvinošo ūdeni un saņem dziedināšanu.


"Dzīvudarošā Avota" ikonas kopijas atrodas Sarovas tuksnesī, Astrahaņā, Vjatskas eparhija Uržumā, kapelā Solovecas klostera tuvumā, Tambovas eparhijas Ļipeckā. Brīnišķīgs attēls atrodas Maskavas Novodevičes klosterī.

 

© 2009 - 2017 BIBLOS