Dievmātes "Trīsroku" ikona

Икона Божией Матери ''Троеручица''

Piemiņas Dienas: 28.jūnijs / 11.jūlijs
12. / 25. jūlijs

 

Notikumi, kuri aizsāka Dievmātes "Trīsroku"  ikonas godināšanu, attiecas uz VIII gadsimtu, uz laiku, kad notika cīņa pret ikonu godināšanu. Imperatora – herētiķa Ļeva Isaura kareivji siroja pa pareizticīgo kristiešu mājām, meklēdami ikonas, tās atņemdami un dedzinādami, bet pašus ikonu godinātājus nododami mocībām un nāvei.


Tikai aiz bizantiešu zemju robežām, musulmaniskajā Damaskā, pareizticīgos neierobežoja ikonu godināšanā. Tam par iemeslu bija tas, ka vietējā kalifa premjerministra amatu ieņēma dedzīgs kristietis, teologs un himnogrāfs Jānis Damaskietis (viņa piemiņu Baznīca atzīmē 4. decembrī). Saviem daudzajiem pazīstamajiem Bizantijā Jānis sūtīja vēstules, kurā uz Svēto Rakstu un svēto tēvu mantojuma pamata pierādīja ikonu godināšanas pareizību. Jāņa Damaskieša iedvesmojošās vēstules tika pārrakstītas, nodotas no rokas rokā un lielā mērā veicināja pārliecību par pareizticīgo patiesīgumu un sekmēja ikonu pretinieku ķecerības atmaskošanu.

 
Lai Baznīcai atņemtu neuzveicamo Pareizticības aizstāvi, saniknotais imperators nolēma ar viltu iznīdēt Jāni Damaskieti. Viņš pavēlēja prasmīgiem rakstvežiem rūpīgi izpētīt Jāņa rokrakstu un it kā viņa vārdā uzrakstīt vēstuli imperatoram, piedāvājot nodevību. Vēstulē tika pavēstīts, ka Damaskas pilsētu saracēņi apsargā nevērīgi un bizantiešu karaspēks var to bez grūtībām ieņemt, bet premjerministrs no savas puses solīja visa veida palīdzību.


Tādu viltus vēstuli imperators nosūtīja kalifam, liekulīgi paskaidrojot, ka, neskatoties uz Jāņa priekšlikumu, vēlas mieru un draudzību ar kalifu, bet ministru – nodevēju iesaka sodīt.


Kalifs saniknojās un, aizmirsis par sava ministra ilgu gadu uzticīgo kalpošanu, pavēlēja nocirst viņam labās rokas delnu, ar kuru viņš it kā bija rakstījis nodevīgās rindas. Nocirstā delna tika pakārta visiem redzamā vietā tirgus laukumā.


Jānis smagi cieta no sāpēm, bet vēl vairāk – no nepelnītā pāridarījuma. Vakarā viņā palūdza kalifam atļauju apglabāt nocirsto delnu. Kalifs, pieminot sava ministra agrāko uzcītību, deva piekrišanu.


Ieslēdzies mājā, Jānis Damaskietis pielika nocirsto delnu pie brūces un iegrima lūgšanā. Svētais lūdza Dieva Māti izdziedināt roku, kas bija rakstījusi, lai aizstāvētu Pareizticību, un deva solījumu šo roku lietot darbiem, kas veikti par godu Valdniecei.


Šajā brīdī viņš iemiga. Sapņa redzējumā viņa priekšā nostājās Dievmāte un sacīja: "Tu esi izdziedināts, tad nu strādā cītīgi ar šo roku".


Sv. sirdsskaidrais Jānis Damaskietis

Pamodies no miega, Jānis Damaskietis izlēja savu pateicību brīnumainajai Dziedinātājai brīnišķīgā dziedājumā: "Par Tevi priecājas...". Vēsts par brīnumu strauji izplatījās visā pilsētā. Apkaunotais kalifs lūdza Jānim Damaskietim piedošanu un aicināja viņu atgriezties pie valsts pārvaldes lietām, bet Jānis kopš šī laika visus savus spēkus atdeva vienīgi kalpošanai Dievam.   Viņš devās uz svētā Savas Iesvētītā klosteri, kur pieņēma inoka kārtu. Uz šejieni sirdsskaidrais atnesa arī Dievmātes ikonu, kas bija sūtījusi viņam dziedināšanu. Par piemiņu šim brīnumam viņš ikonas apakšpusē piestiprināja sudrabā atlietu labās rokas delnu.


Kopš tā laika tāda roka tiek gleznota visās kopijās no brīnumdarošā tēla, kurš ieguvis nosaukumu "Trīsroku" ikona.


Ikona atradās sv. Savas klosterī līdz XIII gadsimtam, kad tā tika pienesta citam svētajam Savam, Serbijas arhibīskapam. Bet, kad Serbijai uzbruka agarieši, pareizticīgie, vēlēdamies paglābt ikonu, uzlika to uz muguras ēzelītim un palaida viņu ceļā bez pavadoņa. Ar dārgo nastu viņš pats aizgāja līdz Svētajam Atona kalnam un apstājās Hilendāras klostera vārtu priekšā. Vietējie inoki pieņēma ikonu kā lielu dāvanu, bet uz vietu, kur bija apstājies ēzelītis, sāka katru gadu iet krusta gājienā.


Reiz Hilendāras klosterī nomira vecais igumens. Jaunā vēlēšanas izsauca brāļu vidū strīdus un šķelšanos. Un tad Dieva Māte, parādījusies vienam vientuļniekam, paziņoja, ka no šī brīža Viņa pati būs klostera igumene. Par zīmi tam ,,Trīsroku” ikona brīnumainā veidā pa gaisu pārvietojās uz baznīcas vidu, un ieņēma igumena vietu. Kopš tā laika līdz pat šai dienai Hilendāru pārvalda priesterinoks – pārvaldnieks, kurš dievkalpojumu laikā stāv blakus igumena vietai, kur glabājas Dievmātes – šī klostera igumenes - "Trīsroku" ikona. No Viņas inoki  saņem svētību kā no igumena, pieplokot tai.


Grieķu-turku karu laikā Atons nenonāca citticībnieku rokās: turki atzinās, ka nereti bija redzējuši cilvēku rokām nesasniedzamu, noslēpumainu Sievieti, kura apsargāja Hilendāras klosteri.


"Trīsroku" ikona izsenis tikusi godināta arī Krievijā, kur atrodas ne mazums brīnumdarošā tēla kopiju, kas arī pagodinājušies ar brīnuma darbiem.   

Nadežda Dmitrijeva
No grātmatas "Par Tevi priecājas"

 

Lūgšanas Dievmātes "Trīsroku" ikonas priekšā

Ak, Vissvētā Kundze Valdniece Dievadzemdētāja, kas svētajam Damaskas Jānim lielu brīnumu esi darījusi, jo viņš parādījis patiesu ticību – nešaubīgu cerību! Uzklausi mūs, grēcīgos, kas Tavas brīnumdarošās ikonas priekšā sirsnīgi lūdzamies un gaidām uz Tavu palīdzību: neatraidi šo lūgšanu mūsu daudzo apgrēcību dēļ, bet kā žēlsirdīgā un dāsnā Māte atbrīvo mūs no slimībām, bēdām un skumjām, piedod mums mūsu grēkus, piepildi ar prieku un līksmību visus, kas godina Tavu svēto ikonu, lai priecīgi dziedam un mīlestībā slavējam Tavu vārdu, jo Tu esi no visām ciltīm izredzēta un svētīta mūžīgi mūžos. Āmen.

Ak, Vissvētā un Visaugstisvētītā Jaunava, Dievadzemdētāja Marija! Mēs nākam un klanāmies Tev Tava svētā tēla priekšā, pieminot Tavu lielo brīnumu, dāvātu no šīs ikonas, dziedinot sirdsskaidrā Damaskas Jāņa nocirsto delnu. Tā piemiņas zīme līdz šai dienai ir redzama trešās rokas veidolā, pievienota Tavam attēlam.  Lūdzamies Tev un lūdzam Tevi, Visulabo un Visudāsno mūsu cilts Aizstāvi: uzklausi mūs, kas Tevi lūdzam, un, tāpat kā uzklausīji svētlaimīgo Jāni, kurš Tevi piesauca bēdās un slimībā, nenoniecini arī mūs, kas ciešam bēdas un daudzo kaislību cirsto brūču sāpes, nenoniecini mūs, pie Tevis sirsnīgi ar satriektu dvēseli nākošos.  Tu, Visžēlīgā  Kundze, redzi mūsu vājības, mūsu nelaimes un vajadzības; palīdzi mums, jo ienaidnieki mūs aplenc no visām pusēm, un nav neviena, kas palīdzētu un aizstāvētu, kā vien Tu, Valdniece, ja iežēlosies par mums. Mēs lūdzam Tevi, uzklausi mūsu sāpju pilno balsi un palīdzi mums svēto tēvu Pareizticību līdz mūsu dienu beigām tīru saglabāt, visos Kunga baušļos nelokāmi staigāt, patiesu nožēlu par mūsu grēkiem vienmēr Dievam pienest, un tapt mierīgas kristīgas nāves un labas atbildes Tava Dēla un mūsu Dieva Briesmīgajā tiesā cienīgiem. Aizlūdz Viņam ar Savu mātes lūgšanu, lai Viņš nesoda mūs par mūsu grēkiem, bet lai apžēlojas par mums Savas lielās un neizsakāmās žēlastības dēļ. Ak, Visulabā! Uzklausi mūs un neliedz mums Savu valdītājas palīdzību, lai, Tavu lūgšanu dēļ glābšanos saņēmuši, dzīvo zemē dziedam un slavējam Tevi un no Tevis Dzimušo mūsu Izpircēju, Kungu Jēzu Kristu, jo Viņam pienākas slava un vara, gods un pielūgšana kopā ar Tēvu un Svēto Garu tagad un vienmēr un mūžīgi mūžos. Āmen.

 

Kondaks, 8. melod.


Šodien svinam Tavus svētkus, Visšķīstā Dievmāte, /  visus ticīgos ir piepildījis prieks un līksmība, / jo tie tapuši cienīgi dziesmās cildināt / Tava un no Tevis dzimušā Bērna, patiesā Dieva, godājamā tēla brīnumaino parādīšanos; / Viņu Tu ar divām rokām turi / un ar trešo mūs no likstām un nelaimēm izcel, // un atbrīvo no visa ļaunuma un grūtībām.

 

Tropārs, 4.melod.


Šodien atmirdzējusi mums visas pasaules lielā līksmība: / svētajam Atona Kalnam tiek dāvināta / Tava, Valdniece, Dievadzemdētāja, dziedināšanu nesošā ikona, / ar Tavu visšķīsto roku trīsskaitlīgu un nedalāmu attēlu, / slavinot Svēto Trijādību, / jo Tu visus ticīgos un lūdzošos aicini to atzīt, / jo ar divām turi Kungu un Dēlu, / trešo atvēli par patvērumu tiem, kas Tevi godā, / un no visām likstām un nelaimēm atsvabini, / lai visi pie Tevis nākošie, ticībā bagātīgi saņem / atbrīvošanu no visāda ļaunuma, / aizsardzību no ienaidniekiem, / tādēļ arī mēs kopā ar Atonu saucam: // Priecājies, Žēlastības pilnā, Kungs ir ar Tevi.

 

Augstiteikšana


Augstiteicam Tevi, Visšķīstā Jaunava, / un godinām Tavu visšķīsto roku trīsskaitlīgo attēlu, / jo Tu ar divām turi Dēlu un Kungu, / ar trešo no likstām un nelaimēm // mūs atbrīvo.


Augsti teicam / Tevi, Visšķīstā Jaunava, / un godinām Tava svētā tēla brīnumus, / Tavu trīs visšķīsto roku atklāšanos / par godu Dievībai, // Trijādībā mūsu Dievam.

 

© 2009 - 2017 BIBLOS