Jegorjevas bīskaps Tihons (Ševkunovs)

 

PIE KUNGA DEVIES ARHIBĪSKAPS GABRIĒLS (STEBĻUČENKO)

 

Архиепископ Гавриил (Стеблюченко). Фото: А. Поспелов / Православие.Ru


Pleskavas-Pečoru klostera septiņdesmito-astoņdesmito gadu paklausībnieku paaudzei viņš bija pirmais klostera pārvaldnieks, kurš uzņēma klosterī, deva pirmos paklausības darbus. Dievmāte atrada un iecēla tieši igumenu Gabriēlu klostera pārvaldīšanai tajā, Baznīcai tik smagajā, padomju laikā. Lai ko par viņu runāja un kā sprieda, viņš cītīgi pildīja savu paklausības pienākumu. Tā, kā pats saprata. Pildīja, kā prata. Ar varu un bardzību, bet arī ar visu tāda cilvēka patiesumu un ticību, kurš bija atnācis uz klosteri kā septiņpadsmitgadīgs jaunietis 1958.gadā – kalpot Kristum un Viņa Baznīcai pašā Hruščova vajāšanu karstumā.


Atmiņas par viņu būs dažādas. Nelabvēļu un stigru soģu viņam bija, un vēl tagad atradīsies, ne mazums. Un, neapšaubāmi, viņš deva daudz iemeslu nosodījumam tiem, kuri tādus meklēja.  Oficiālās un neoficiālās baznīcas baumotāju aprindās pateikt kādu labu vārdu par "Gabriēlu" skaitījās sliktais tonis.  Taču mūsu, tās paaudzes paklausībnieku, atmiņās paliek tikai viss labākais, gaišākais un pateicīgākais, kas saistīts ar šo neparasti savdabīgo, plašo, patieso un labsirdīgo cilvēku. Aiziet padomju perioda baznīcas darbinieku paaudze - apbrīnojama, pretrunīga, taču pilnīgi unikāla un neatkārtojama.


Nomira viņš, it kā būdams bez rimtuma. Apbēdināts, taču no visas sirds cenšoties visiem piedot. Ceru, ka viņam tas izdevās.


Viņu sauca dzīvot un ārstēties gan uz Maskavu, gan uz Pečoriem. Taču viņš izvēlējās palikt savā Blagoveščenskā: valdnieks Gabriēls ļoti nopietni attiecās pret savu arhibīskapa pienākumu, pat būdams atpūtā.


Kungs, dod dusu Sava jaunaizmigušā kalpa, arhibīskapa Gabriēla, dvēselei, piedod viņam visus tīšus un netīšus grēkus, un dāvā viņam Savu Debesu Valstību!


2016.g.20.maijā

www.pravoslavie.ru

 

© 2009 - 2017 BIBLOS