Atraitnes lūgšana par laulāto

 

Jēzu Kristu, Kungs un Visuvaldītāj! Tu esi raudošo mierinājums, bāreņu un atraitņu aizstāvis. Tu esi sacījis: piesauc Mani savā bēdu dienā, un Es tevi izglābšu. Savās bēdu dienās es steidzos pie Tevis un lūdzos Tev: nenovērs Savu vaigu no manis un uzklausi manu lūgšanu, ko ar asarām Tev pienesu. Tu, Kungs visu Valdniek, esi svētījis mani savienot ar vienu no Taviem kalpiem, lai mēs būtu viena miesa un viens gars; Tu esi devis man šo kalpu kā dzīvesbiedru un aizstāvi. Ar Tavu labo un gudro gribu arī esi man atņēmis Savu kalpu un atstājis mani vienu. Noliecos Šīs Tavas gribas priekšā un steidzos pie Tevis savās bēdu dienās: klusini manas skumjas par šķiršanos ar Tavu kalpu, manu draugu. Lai arī esi viņu man atņēmis, neatņem no manis Savu žēlastību. Kā reiz esi pieņēmis nabaga atraitnes divas artavas, tā pieņem arī šo manu lūgšanu. Piemini, Kungs, Sava aizmigušā kalpa (vārds) dvēseli, piedod viņam visus viņa grēkus, tīšus un netīšus, vārdos vai darbos, apzinātus un neapzinātus, nepazudini viņu ar viņa nelikumībām un nenodod mūžīgām mokām, bet Savas lielās žēlastības un Sava lielā dāsnuma dēļ piedod viņam visus viņa grēkus un dod viņam vietu pie Taviem svētajiem, kur nav ne slimību, ne bēdu, ne nopūtu, bet mūžīga dzīvība. Lūdzos Tev, Kungs, dod man visās mana mūža dienās nepārstāt lūgties par Tavu aizmigušo kalpu, un pat līdz manai iziešanai lūgt Tev, visas pasaules Tiesnesim, visu viņa grēku piedošanu un iemājošanu debesu mājokļos, ko esi sagatavojis tiem, kas Tevi mīl. Jo viņš, lai arī grēkojis, tomēr nav atkāpies no Tevis, un nešaubīgi Tēvu un Dēlu un Svēto Garu pareizticīgi pat līdz pēdējam elpas vilcienam apliecinājis; tādēļ viņa ticība uz Tevi lai tiek pielīdzināta viņam darbu vietā: jo nav neviena cilvēka, kurš dzīvotu un negrēkotu, Tu Viens esi bez grēka, un Tava taisnība pastāv mūžīgi. Ticu, Kungs, un apliecinu, ka Tu sadzirdēsi manu lūgšanu un nenovērsīsi Savu vaigu no manis. Redzot atraitni gauži raudam, Tu iežēlojies, un viņas dēlu no mirušiem augšāmcēli: tāpat iežēlojies, mierini arī manas bēdas. Tāpat kā Savam kalpam Teofilam, pie Tevis nogājušam, atvēri Savas žēlastības durvis un piedevi viņam viņa grēkus Tavas Baznīcas lūgšanu dēļ, uzklausot viņa atraitnes lūgšanas un pieņemot viņas žēlastības dāvanas: tā arī es Tevi lūdzu – pieņem arī manu lūgšanu par Savu kalpu, un ieved viņu mūžīgā dzīvībā. Jo Tu esi mūsu cerība, Tu esi Dievs, Kurš žēlo un glābj, un Tev godu dodam ar Tēvu un Svēto Garu, tagad un nemitīgi un mūžīgi mūžam. Āmen!

 

© 2009 - 2017 BIBLOS